Vairogdziedzeris (lat. glandula thyreoidea) ir sarkanbrūns dziedzeris (masa 20. − 30. g.), kas atrodas zemāk par balseni – priekšpusē un uz sāniem no trahejas augšdaļas. Viens no pirmajiem zinātniekiem, kas pētīja šo orgānu, bija angļu anatoms T. Vartons (1614 - 1673.g). Vairogdziedzeri sedz divas saistaudu kapsulas, ārējā kapsula ir kakla fascijas trahejas priekšpuses lapas dziļā lapiņa. Zem tās atrodas plānā kapsula, kuru veido blīvie neregularie saistaudi, kas ietver orgāna parenhīmu. No šis kapsulas parenhīmā iesniedzas saistaudu starpsienas jeb septas, kas sadala dziedzeri daiviņās. Tomēr saistaudu septas nesavienojas savā starpā un pilnībā neizolē vienu daivīņu no otras. Septas satur ļoti daudz asinsvadu, kā arī limfvadus un nervus.
Vairogdziedzera parenhīmu veido sfēriskas cistveida struktūras – folikuli. Folikuli satur koloīdu, ko iekļauj vienkārtainais kubiskais epitēlijs. Šos epiteliocītus dēvē par galvenjām jeb folikulārajām šūnām.…
