-
Zilaļģes Baltijas jūrā
Diemžēl tikai piektā daļa no Latvijas tirgū pieejamajiem mazgāšanas līdzekļiem nesatur fosfātus. Tāpēc liela nozīme ir tieši pircēju godaprātam – izvēlēties mazgāšanas līdzekļus, uz kuru iepakojuma norādīts, ka tie nesatur fosfātus. Par draudzīgumu jūrai liecina arī ekomarķējums. Tikpat būtiski ir lietot veļas pulveri un citus mazgāšanas līdzekļus uz iepakojuma norādītajā devā – pārdozēšana nenodrošina tīrākas drēbes. Bet drēbju vai automašīnu mazgāšana ūdenstilpēs bieži vien nozīmē mazgāšanas līdzekļu tiešu nonākšanu ūdenī, veicinot ezeru, upju un jūras aizaugšanu un zilaļģu ziedēšanu.
Vietēja mēroga jūras piesārņojumu būtiski palielina arī neattīrīti notekūdeņi no vasarnīcām, kas nokļūst tuvējās ūdenstilpēs, t.sk. jūrā. Tāpēc bioloģisko tualešu un atbilstošas kanalizācijas sistēmas ierīkošana ir svarīga ne tikai jaunceļamās ēkās, bet arī jau pastāvošajos vasarnīcu ciematos.
Klimata maiņas un tā ietekmes uz eitrofikācijas palielināšanos teorijā
Pasaules dabas fonda mājaslapā pieejamajā prezentācijā var aplūkot dažādus scenārijus, par to kāda izskatīsies Baltijas jūra, ja turpināsies klimata maiņa, pasiltināšanās, un ja netiks pielietots rīcības plāns un veikti dažādi pasākumi lai to samazinātu. HELCOM programmas izstrādāts Baltijas jūras rīcības plāns paredz slāpekļa daudzuma un fosfora daudzuma nonākšanu jūras ūdeņos samazināšanu, kā arī paredz laba ūdens ekoloģiskā stāvokļa atjaunošanu, un panākšanu līdz 2021. gadam. Plāna galvenais mērķis ir samazināt fosfora daudzumu.
Pasiltinoties klimatiskajiem apstākļiem palielinās eitrofikācija, jo tas nozīmē biežākas lietus gāzes, kā arī temperatūras paaugstināšanās rezultātā siltāku klimatu - labvēlīgu aļģu attīstībai jūrā, un ziemas periodā īsāku ledus periodu, kas klāj Baltijas jūru. Palielinoties lietus daudzumam, biežumam, tas izjauks Baltijas jūras balansu un izsauks ūdens sāļuma samazināšanos. Kā arī piesārņojošo vielu ieplūšanu un šķīdināšanu Baltijas jūrā veicinās šie faktori.
…
Toksiskās zilaļģes ir mikroskopiskas cianbaktērijas, kas tām labvēlīgos apstākļos izraisa dabas parādību, sauktu par „ūdens ziedēšanu”. Zilaļģes producē spēcīgus toksīnus, kas var saindēt vai pat nogalināt ūdens iemītniekus, piemēram, zivis, gliemjus, kā arī radīt veselības traucējumus cilvēkiem. Diemžēl, problēma ir ļoti nopietna, -ziedošās zilaļģes smacē Baltijas jūru , kas samazina ūdens caurredzamību, iznīcina faunas un floras sugas, kā arī attur cilvēkus no tuvošanās ūdenim, atbaida tūristus un vasaras atpūtniekus. Eitrofikācija ir augu pirmprodukcijas kāpināšana, kura tiek izraisīta ar barības vielu koncentrācijas pieaugumu ūdenī un, diemžēl, tās ir eitrofikācijas sekas – ūdenī ieplūstot pārāk daudz barības vielām, tiek veicināta ātri augošo aļģu vairošanās. Pēdējo 50 gadu laikā Baltijas jūras unikālā ekosistēma kļuvusi par barības vielām pārsātinātu, eitrofu vidi. Galvenais iemesls tam ir organiskā piesārņojuma ieplūšana jūrā, kas būtiski izmainījusi jūras ūdens sastāvu – tagad tajā ir četras reizes vairāk slāpekļa un astoņas reizes vairāk fosfora nekā 1900. gadā. Lielākā daļa piesārņojuma nāk no lauksaimniecības, satiksmes, rūpniecības, municipāliem notekūdeņiem un kuģošanas. Katru gadu Baltijas jūrā nonāk aptuveni miljons tonnu slāpekļa un 35 000 tonnu fosfora. Kad ūdenī nokļūst simtiem tonnu mēslojuma – nitrātu un fosfātu – jūra tiek pārsātināta ar barības vielām un tas ir galvenais iemesls zilaļģu ziedēšanai. Vasarā plaši ūdens klajumi ir pārklāti ar zaļganām, toksiskām gļotām, kuru dēļ daudzās vietās nav iespējams peldēties. Dažkārt to radītā smaka ir nepatīkama, kas traucē, piemēram, tūrisma attīstībai. Vairāku desmitu metru dziļumā jūra ir kļuvusi par bezskābekļa zonu, no kuras ņemtie ūdens paraugi smird kā kanalizācija. Ūdens caurredzamība samazinājusies par trīs metriem, un būtiski izmainījies jūras augu valsts sastāvs, ko bieži var redzēt pat ūdens virskārtā. Tomēr aļģes ir tikai aisberga virsotne – zem aļģu virskārtas tiek nodarīts krietni lielāks kaitējums. Aļģes patērē ūdenī esošo skābekli, tāpēc tas sāk pietrūkt citiem ūdens dzīvniekiem, t.sk. zivīm. Tēma ir aktuāla, jo 70 tūkstošu kvadrātkilometru jeb vairāk kā sestā daļa Baltijas jūras ir mirusi – tie ir milzīgi jūras apgabali, kuros skābekļa bada rezultātā vairs nedzīvo pilnīgi nekas. Tos galvenokārt radījušas pūstošās aļģes, kas sadaloties patērē skābekli.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
