Pēdējā laikā vērojams abu šo tiesību sistēmu tuvošanās process. Anglo-sakšu tiesību sistēmas valstīs pieaug likumu nozīme, arī tiesību normas arvien vairāk tiek uztvertas tāpat kā kontinentālajā tiesību sistēmā. Rezultātā daudzos jautājumos tiek iegūti līdzīgi risinājumi. Tajā pašā laikā tiesību sistēmās pastāv arī ievērojamas atšķirības.
Domāju, ka šo rietumu tiesību sistēmu daļēja saplūšana ir normāla, un vienlaicīgi arī neizbēgama parādība. Mūsdienās globalizācijas process ietekmē visas jomas, un nav iemels būt izbrīnītam par to, ka labākās idejas ir aizgūtas, arī tiesībās un jurisdikcijā.
Runājot par indivīda tiesību nodrošināšanu, manuprāt, Anglo-sakšu tiesību sistēma šajā gadījumā ir subjektīvāka, jo individuāliem lēmumiem tiek piešķirta lielāka loma un nozīmīgums. Turklāt liels mīnuss ir fakts, ka tiesību normas kalpo drīzāk kā tiesas procesa sīks apraksts, nevis kā mēģinājums loģiski atrisināt problēmu. Šāda domāšana man nedaudz atgādina skriešanu visu laiku arvien jaunās ķieģeļu sienās tā vietā, lai pirms skriešanas apsēstos un izdomātu, ka visas ķieģeļu sienas ir cietas, un, attiecīgi, ieraugot šādu sienu, tai būtu jāskrien apkārt. Tādējādi nonāku pie secinājuma, ka kontinentālās Eiropas tiesību saime ir objektīvāka, funkcionālāka, vienkāršāk saprotama un tādējādi labvēlīgāka indivīda tiesību nodrošināšanai.
…
