*Tiek analizēti dzejoļu krājumi: „Sarkanās puķes” un „Ziedu klēpis”
1. Kādu noskānu rada teksts? Kādu pārdomu procesu un vērtējumu teksts izraisa lasītājā?
Abi krājumi ir ļoti līdzīgi, bet katram ir savas detaļas. Galvenokārt, katram dzejolim ir savs īpašs noskaņojums - drūms, jautrs, skumīgs. Krājumi ir veidoti ar kontrasta palīdzību (dzīve – nāve) un tas vēl vairāk palīdz saprast un sajust apkopto problēmu.
Krājumi izraisa lasītājam pārdomas par savu dzīves jēgu, piefiksējot arī tādus jēdzienus kā mīlestīa, nāve utt., kas viss kopā rada pārdomas par dzīves laimi. Tikpat labi Aspazija ierosina lasītāju uz darbību kaut ko mainīt savā dzīvē. Aspazija ierosina atrast īsto ceļu savā dzīvē, neskatoties uz citiem.
„ Man mājas putekļu ielejā,
Mans aizinājums skan ausīm skarbs,
Es, neskatoties mūza, esmu – darbs ”
2. Kas tekstā tiek attēlots (temats, motīvs, problēms, risinājums, sižets)?
Par galveno tematu Aspazijas dzejā var nosaukt dzīves laimes un jēgas meklēšanu, pieliekot daudzus citus motīvus. Tādus kā dvēseles meklēšanu, dzīves cīņu, ilgu un un cerību motīvi, garīgo vērtību un mīlestīas meklēšana.
Katrā dzejoli Aspazija izraisa jaunas problēmas, kuras kopumā veido krājumu ar savu kopīgo noskaņu un motīvu.
…
