Sieviete ar bērnu visos laikos ir bijis aktuāla tēma gleznās. Ar kristietības parādīšanos par bieži attēlotu, interpretētu un gleznotu tēlu kļuva Jaunava Marija ar Jēzu Kristu uz rokām. Šis tēls, neapšaubāmi, ietver arī simbolisko jēgu un nozīmi. Tas ir viens no visizplatītākajiem un zināmākajiem mātes tēliem. Viduslaikos, kad dominēja kristietība, Mariju ar Jēzu attēloja, gan gleznojumos, gan dažādos tēlniecības mākslas darbos. Arī renesanses laikmetā tādi diži mākslinieki kā da Vinči, Rafaēls un daudzi citi kā sievieti ar bērnu attēloja tieši Svēto Jaunavu. Taču šajos darbos ir vērojamas atšķirības. Renesansē profesionālāk izmanto krāsu, kas gleznām piešķir telpiskuma un dzīvīguma efektu, portretējamie ir proporcionālāki. 15.gadsimtā, tuvojoties baroka laikam, arvien biežāk parādās pasūtāmie portreti. Tā, protams, ir tam laikam dārga iegriba - pasūtīt savu portretu -, tāpēc gleznās galvenokārt ir attēlotas augstāko šķiru sievietes ar savām atvasēm. …
