-
Eiropas Savienības un Latvijas sadarbības iespējas izglītības jomā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 4 | |
| 1. | Izglītības politikas veidošanās gaita | 5 |
| 2. | Eiropas Savienības izglītības politika | 6 |
| 3. | Eiropas Savienības un Latvijas sadarbība izglītības jomā – izglītības programmas | 9 |
| 3.1. | Leonardo da Vinci | 10 |
| 3.2. | Erasmus | 10 |
| 3.3. | Erasmus Mundus | 11 |
| 3.4. | Tempus | 11 |
| 3.5. | Grundtvig | 12 |
| 3.6. | Comenius | 12 |
| 3.7. | Jean Monnet | 13 |
| 3.8. | Caurviju jeb transversālās programmas | 14 |
| NOBEIGUMS | 16 | |
| BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS | 17 |
Darba mērķis – izpētot pieejamos elektroniskos resursus, iepazīties ar Eiropas Savienības izglītības sistēmu un sadarbību ar Latviju izglītības sistēmas jomā.
Lai sasniegtu darba mērķi, autore izvirza šādus uzdevumus:
izpētīt izglītības politikas veidošanās gaitu Eiropas Savienībā;
iepazīties ar Eiropas Savienības izglītības politiku;
noskaidrot Latvijas sadarbības iespējas ar Eiropas Savienību izglītības jomā, izpētot piedāvātās izglītības programmas;
izdarīt secinājumus par darbu.
1. Izglītības politikas veidošanās gaita
1957. gadā nodibinātās Eiropas Ekonomiskās kopienas uzdevumos sākotnēji nebija paredzēta Eiropas izglītības tiesību veidošana. Saskaņā ar Eiropas Justīcijas tiesas pastāvošo jurisdikciju tika nolemts, ka Kopienai nepieder vispārēja kompetence izglītības jautājumos. Neskatoties uz to, Eiropas Ekonomiskās kopienas līgumā iekļautajiem nosacījumiem bija liela nozīme dalībvalstu izglītības jomā.
Attīstoties Eiropas iekšējam tirgum un brīvai darbaspēka kustībai, sadarbība izglītībā kļuva neizbēgama. Sākotnēji līgumos tika pieminēta tikai nepieciešamība izvirzīt vispārējus pamatprincipus kopīgas politikas īstenošanā profesionālās izglītības jomā. Tika īstenotas vairākas programmas izglītības un profesionālās apmācības jomā (Erasmus, Comett, Lingua, Petra), taču tās neaptvēra visus izglītības līmeņus un visa veida izglītības iestādes.
Taču 1992. gada 7. februārī, parakstot Māstrihtas līgumu, tika ieviesti jauni sadarbības veidi starp dalībvalstu valdībām, tajā skaitā arī izglītības, jaunatnes un profesionālās apmācības jomās. Māstrihtas līgumā tika noteikts ar dažādiem līdzekļiem veicināt dalībvalstu sadarbību un atbalstīt to veiktos pasākumus, pilnībā respektējot katras valsts atbildību par izglītības saturu un struktūru, kā arī par kultūru un valodas dažādību.…
IEVADS 3 1. Izglītības politikas veidošanās gaita 4 2. Eiropas Savienības izglītības politika 5 3. Eiropas Savienības un Latvijas sadarbība izglītības jomā – izglītības programmas 8 3.1. Leonardo da Vinci 9 3.2. Erasmus 9 3.3. Erasmus Mundus 9 3.4. Tempus 10 3.5. Grundtvig 11 3.6. Comenius 11 3.7. Jean Monnet 12 3.8. Caurviju jeb transversālās programmas 13 Iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijai ir devusi plašas iespējas sadarboties ar Eiropas Savienību dažādās tautsaimniecības jomās, tostarp arī izglītības jomā. Eiropas Savienība gan visām tās dalībvalstīm, gan arī trešās pasaules valstīm piedāvā dažādus mobilitātes projektus, ar mērķi veidot konkurētspējīgu, izglītotu, tālredzīgu un profesionālu darbaspēku. Latvijas pilsoņiem, tāpat kā visiem Eiropas Savienības pilsoņiem ir līdzvērtīgas tiesības studēt un mācīties jebkurā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, paverot plašākas izglītības iespējas, nodrošinot diplomu un kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu, kā arī sniedzot studentiem iespēju brīvi pārvietoties Eiropas Savienības robežās, bez vajadzības kārtot mācību vīzas. Tā kā studentiem šīs mobilitātes iespējas Eiropas Savienības universitātēs mūsdienās ir ļoti aktuālas, lai paplašinātu savu redzesloku, kā arī papildinātu savas zināšanas un darba pieredzi, darba autorei šī tēma likās ļoti aktuāla un saistoša.
