-
Igaunijas ekonomikas raksturojums
2011. - 2015. g.
Secinājumi
Igaunija 2010.gadā izpildīja visus Māstrihtas konverģences kritērijus, kas ļāva tai iestāties EMS.
Eirozonai Igaunija pievienojās 2011. gada 1. janvārī.
Igaunijas valsts budžeta deficīts ir pietiekoši mazs, lai valstī nebūtu ilgtermiņa valsts parādzīmes.
Igaunijas pieredze vēsta, ka vislabākais veids, kā reaģēt uz krīzi Eiropā, ir nodarboties ar konservatīvo fiskālo politiku un realizēt ekonomikas reformas.
Igaunijai ir viens no mazākajiem budžeta parādiem ES.
Nacionālās valūtas nomaiņa pret eiro un pievienošanās eiro zonai piedāvā arī labumus, ja valsts ir gatava ieviest reformas.
Igaunija 2011.gada pirmajā ceturksnī bija ES viena no līderēm IKP pieauguma ziņā.
Eiro ieviešana padara vienkāršākus gan biznesu, gan atpūtas ceļojumus.
Priekšnoteikumi budžeta ienākumu pieaugumam ir produktivitātes pieaugums, kas paaugstinās Igaunijas firmu konkurenci pasaules ekonomikā.
…
Igaunija ir valsts Baltijas jūras austrumu krastā ar daudziem ezeriem un salām. Igaunija - viena no trim mazākajām Baltijas valstīm un viena no mazākajām Eiropas Savienības valstīm - atrodas Ziemeļeiropā. Tās platība ir 45 228 km². Iedzīvotāju skaits ir 1,34 miljoni. Teritorija Igaunijā ir iedalīta 15 apriņķos, 33 pilsētas, 194 lauku pašvaldības. Igauniju veido tās kontinentālā daļa un Monzunda arhipelāgs Baltijas jūrā. Austrumos Igaunija robežojas ar Krieviju, dienvidos ar Latviju. Igaunijai ir arī jūras robeža ar Somiju ziemeļos, Somu līcī un ar Zviedriju rietumos, Baltijas jūrā. Tā ir valsts, kas kā savus simbolus min kadiķu mežus, klinšainus krastus, Dziesmu svētkus un seno Tallinu. Valsts iekārta Igaunijā ir Parlamentāra demokrātija. Prezidentu ievēl vienpalātas parlaments un vēlēšanas notiek reizi piecos gados. Pašreizējais prezidents ir Tomass Henriks Ilvess no Sociāldemokrātiskās partijas. Likumdošanas vara pieder vienpalātas parlamentam Riigikogu, kuru veido 101 deputāts. To ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Valdību veido premjerministrs, kuru ieceļ prezidents, un 14 ministri. Valdību apstiprina prezidents un parlaments. Valsts, kas tiek raksturota ar politisko un ekonomisko stabilitāti, pieejamību, zemām uzņēmējdarbības izmaksām un investoru līdztiesību. Pēc pievienošanās ES un NATO (2004) Igaunija pieredzējusi ļoti strauju izaugsmi. Kā pārējās Baltijas valstīs, straujo izaugsmi pārtrauca finanšu krīze, tomēr Igaunijas valdības parāds ir starp zemākajiem Eiropā un tautsaimniecība ir apliecinājusi ievērojamu izturību pret globālo ekonomisko krīzi. Igaunija ierindota 14. vietā Ekonomiskās brīvības indeksā, 17. vietā un 35. vietā konkurētspējas ziņā. Biznesa regulācija ir daudz brīvāka nekā tuvējas Ziemeļvalstīs. Igaunijas nodokļi ir zemi un sistēma ir vienkārša, izmaksas ir būtiski zemākas nekā kaimiņu Skandināvu valstīs. Igaunijai ir vieni no augstākajiem kredītu reitingiem reģionā. Igaunija ir viena no vadošajām valstīm pasaulē e-pārvaldes ieviešanā un attīstīšanā ar ļoti attīstītu interneta infrastruktūru: 76% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lieto internetu, visas skolas ir internetizētas, visās pilsētās un ciemos ir publiskie interneta pieejas punkti. Ārvalstu investīcijām ir bijusi būtiska loma Igaunijas ekonomikas izaugsmē. Igaunijas labvēlīgā biznesa ļāvusi attīstīties gan vietējām, gan ārvalstu kompānijām tādām kā SKYPE, Playtech, Swedbank, Ericsson, Tallink Group, ABB, Elcoteq u.c
