EKSPRESIONISMS – modernisma virziens, radās ap 1910. gadu vācu un austriešu literatūrā un pastāvēja līdz 20. gs. 20. gadu vidum. Ekspresionisms radās kā reālistiska tipa literatūras noliegums. Ekspresionisms veidojās, noliedzot prātam aptveramo un uzsverot iracionālo. Ekspresionisms kā dinamiska parādība drīz vien aptver gan tēlotāju mākslu, gan literatūru un pārējos mākslinieciskās jaunrades novadus. Izceļot tēlotājas mākslas primātu, par virziena ciltstēviem tiek uzskatīti Vinsents van Gogs, Džeims Ensors un Edvards Munks, kura gleznas, īpaši “Kliedziens” un “Dzīves deja”, iedarbojas kā ekspresīvs cilvēka likteņa, viņa izmisuma simbols, kā dvēseles kliedziens bez atbalss. Vācijā ekspresionisms kā virziens un termins noformējās 20. gadsimta sākumā. 1905. gadā Drēzdenē tiek organizēta mākslinieku apvienība “Tilts”. Savukārt 1911. gadā Minhenē izveidota grupa “Zilais jātnieks”. Termins “ekspresionisms” Vācijā parādās 1911. gadā antiimpresionistiskas tēlotājas mākslas izstrādes katalogā.…
