Valdnieks Senajos Austrumos tika uzskatīts par dievu ieceltu pārstāvi cilvēku pasaulē. Valdnieka vara pār visiem bija neierobežota, jo tikai valdnieks spēja sarunāties ar dieviem, tulkot dievu vēlmes un tulkot tās. Viņa rokās atradās visa augstākā vara. Lai vienpersoniski spētu pārvaldīt visu valsti bija nepieciešama birokrātija jeb kā to dēvē vēsturnieki – Austrumu despotija. Vēsturnieki uzskata, ka šādai Austrumu despotiskā tipa valdnieka varas izveidei bija vairāki saimnieciski un reliģiski cēloņi:
1)tolaik tikai centralizēta valsts vara spēja mobilizēt sabiedrību apjomīgo un monumentālo sakrālo celtņu būvei;
2)valdnieki bija pārmantojuši militāro vadoņu funkcijas no senās aizvēstures un valdnieka vara pieauga līdz ar valstu skaitu n konfliktu pieaugumu;
3)tikai valdnieks varēja uzturēt kontaktus ar dieviem.…
