Dotās tematikas aktualitāte ir atkarīga no tā, ka Šopenhauera „Aforismi dzīves gudrībai” ir viens no visnozīmīgākajiem un populārākajiem ētiskajiem darbiem jaunās Eiropas filozofijā. Balstoties uz Šopenhauera darbu „Pasaule kā griba un priekšstats”, šis traktāts sniedz viņa filozofiskās dzīves uztveres kopīgo ainu, kas ietver attieksmi pret audzināšanu, parādiem, likteni un vientulību.
Mūsu priekšā atrodas viens no Šopenhauera mākslinieciskā mantojuma darbiem, kuru viņš no sauca par „Aforismiem” vai nu tāpēc, ka tas bija vesels un pilnībā pabeigts darbs vai arī tāpēc, ka tieši šeit viņš pirmo reizi pacentās pretī nostādīt personīgajai pesimistiski - ideālistiskajai koncepcijai citu – epikūristisko koncepciju? Atbildi uz šo jautājumu atrast ir samērā sarežģīti.…
