Optiskās aberācijas ir attēlu kropļojumi, ko rada optiskās sistēmas un var rasties vairāku iemeslu dēļ. Tas notiek, kad gaisma no objekta punkta pēc iziešanas cauri sistēmai nekonverģē gaismu (vai nediverģē) konkrētā punktā. Aberācijas klasificē divās galvenajās grupās: 1)monohromatiskā aberācija 2)hromatiskā aberācija. Par svarīgākajām aberācijām uzskata 6 to veidus, kurus es arī aprakstīšu šajā darbā.
Monohromatiskā aberācija ir saistīta ar lēcas ģeometriju un rodas, kad gaisma tiek atstarota vai lauzta. Tā parādās arī lietojot monohromatisku gaismu, no tā arī šis nosaukums. Pie tās pieder, piemēram, astigmātisms, koma, sfēriskā aberācija.
Sfēriskā aberācija, kad stari nāk no viena punkta un uz sfērisko lauzējvirsmu krīt platā kūlī, tad tie tiek lauzti nevienādi – malējie relatīvi vairāk kā vidējie, rezultātā pat monohromatiskā gaismā punkta attēls nav punkts, bet izkliedes riņķis. Sfēriska aberācija parādās sfēriskā spogulī, bet ne paraboliskā spogulī.…
