| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Vadītāja jēdziens, tā būtība un vadīšanas teorētiskie aspekti | 4 |
| 2. | Personāls kā iestādes augstākā pamatvērtība | 8 |
| 3. | Vadītājs un personālpolitikas veidošana | 10 |
| 4. | Motivācijas nepieciešamība- būtiskākais faktors vadītāja un personāla sadarbības modelī | 12 |
| Secinājumi | 14 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 15 |
Gadsimtu pieredze ir pierādjusi, ka “vadīšana ir senākā māksla un mūsdienīgākā zinātne” ,starp šīm divām jomām pastāv mijiedarbība. Ja vadības zinātne pamato un piedāvā vadītāja darbā izmantojamo metožu kompleksu, tad vadīšanas māksla tieši nosaka šo metožu realizācijas individuālā stila savdabību. Neapšaubāmi būtiska loma pieder zinātnei, kura dod zināšanas vadītājiem par vadīšanas darbības likumsakarībām. Vadīšana ir analīzes, prognozēšanas, plānošanas, organizēšanas, personāla virzīšanas un kontroles process tādā veidā, lai tiktu sasniegti uzņēmuma un strādājošo darbinieku mērķi.
Izmantojot vadīšanas kā zinātnes piedāvātās atziņas, vadītājs var izvairīties no iespējamām kļūdam, atrodot un pielietojot visracionālākos darba paņēmienus. Tāpēc, jēdziens “vadīt” izpratne, katram ir izteikti individuāla, ikviens to interpretē, kā uzskata par labāko, izvirza savas prioritātes un saliek akcentus, veidojot tikai sev vien raksturīgo vadīšanas modeli. “Vadīšanas struktūrā raksturīgs ir mainīgums, tā nav pastāvīgs lielums.”
Psihplogi ir konstatējuši, ka efektīva vadība balstās uz: pieredzi, rakstura īpašībām, spējām. Pamatā visam darbībām ir sadarbība. Tā jāprot pielietot arī sarežģītās situācijās.
Vadīšana “ir saiknes nodibināšanas metode starp mērķiem, kas ir katrai organizācijai un cilvēkiem kas tos realizēs.” Lai vadīšana tiešām būtu efektīva, katrai organizācijai ir iespējams izstrādāt savas programmas, ņemot vērā savas darbības specifiku, mērķtiecību, rezultivitāti, kvalitāti, derīgumu,u.c. …
Veiksmīgas organizācijas darbības pamatā ir sadarbība starp diviem tā galvenajiem pamatelementiem – vadītāju un personālu. Vadība ir process, kuru veicot vadītājam jāpieņem lēmumi, jāstrādā ar personālu un informāciju, ietver sevī galvenās menedžmenta funkcijas: plānošanu, kuras rezultātā vadītājs parāda savu mākslu ielūkoties nākotnē, nosakot darbības mērķus un veidus kā tos realizēt, motivēšanu, kuras rezultātā vadītājs ietekmē darbiniekus, izmantojot visefektīvākos paņēmienus (stimulus, motīvus), realizējot kontroli, organizēšanu, kuras rezultātā darba un pasākumu procesos tiek ieviesta zināma kārtība, sistēma. Izvērtējot teorētiskās atziņas, praktiskos vērojumus, vadītāja un personāla sadarbības modeli veido vadības funkcijas, vadības stils, organizācijas kultūra, motivācija, līdzdalība, tiesiskums, vadītāja un personāla personiskās īpašības, līdztiesība un sociālais taisnīgums, publiskā atbildiba, efektivitāte. Vadīšana kā tāda ir vispārcilvēciska darbība, kur par ceļvežiem tiek izmantotas ne tikai mācību grāmatas pārvaldes teorijā, bet arī vēsture, socioloģija un praktiskā psiholoģija, tas ir – tradīcijas.
