Sākot ar kapitālisma attīstību Latvijas teritorijā 19. gadsimta 60 un 70 gados, sāka veidoties latviešu nācija un sāka parādīties latviešu tautas nacionālā pašapziņa. Šajā laikā izveidojas buržuāzija, kas vēlējās cīnīties ar vācu muižniekiem, par vienlīdzīgām tiesībām veidot tautas saimniecību, līdzās šīm vēlmēm pastāvēja tautas ilgas pēc brīvības. Līdz ar to latviešu inteliģencē radās divi galvenie virzieni: tie, kas gribēja saglabāt pastāvošo iekārtu un labas attiecības ar vācu muižniekiem un tie, kas gribēja iegūt neatkarību no vācu muižniekiem un bija par sadarbību ar Krieviju. Otro latviešu inteliģences veidu sauca par jaunlatviešu kustību. Jaunlatvieši bija pret pārvācošanu, cīnījās par latviešu tautas vienlīdzību ar citām tautām, kā arī aicināja attīstīt rūpniecību un modernāku lauksaimniecības sistēmu. …
