Zelta likums ir tāds, ka nekad nevajag darīt citiem to, ko nevēlies, lai tev izdarītu cits. Tas ir arī pamatā ar tirdzniecību un strīdu risināšanu un savu saistību izpildi. Specializācija noveda pie cilvēces pamata politiskās, reliģiozās un sociālās struktūras pilnveidošanās. Palielinoties bagātībai un pārpalikumiem, bagātie sāka meklēt jaunas tehnloģijas, idejas, pārtikas šķirnes un dzīvniekus. Ar laiku jau radāš dažādas teorijas ekonomikā un politikā, kā arī citus, parādijās zinātnieki, kas vēlas to pētīt. Nepastāv liela mistērija kāpēc brīvā tirdzniecību, demokrātija un laba valdība strādā. Ekonomiskā bīvība, kas ļauj izvēlēties, apbalvo uzņēmumu un atļauj bagātības radītājiem izbaudīt to rezultātus no to darba un riska, kas padara daduz labāku resursu sadali, darba un kapitāla resursu .
Problēma daudzās nabadzīgās valstīs ir tā, ka tām nav tiesu sist;emas un īpašumtiesības attīstītas, tāpat arī piekļuve tiesīgumam un taisnīgumam no efektīvām institūcijām ir limitēta, kas kopumā’loti noslogo un bremzē valsts attīstību un dod iespēju tikai varai un naudai veikt aktivitātes un iespējas, pērējiem to liedzot. Vēlme kooperēties bez piespiešanas ir pamats veiksmīgai pilsoniskai sabiedrībai. Valstis, uzņēmumi un cilvēki, kuri ir tiesājas, iesūdz vai šantažē otru pusi, kura nevēlas sadarboties, ir būtiski saprast to, ka tādā veidā īpaši veiksmīgi netiks atrisinātas viņu problēmas. Spēcīgu sabiedrību veido institūcijas, robežas un kultūra, kas realitātē ir sociālais kapitāls. Šādā sabiedrība cilviekiem liek justies droši un zināt ot, ka otrs darīs pareizās lietas, kā arī parādīs sabiedrības godu, kopīgās vērtības un saliedētību .
…
