1702. gadā Maskavā, vēlāk arī Pēterburgā parādījās publiskie teātri. Taču profesionālos komediantu pulciņus drīz nomainīja dažādas saviesīga rakstura iluminācijas un kantātes, līdz ar ko attīstījās arī teatrālā māksla. Pēteris I bija ”iejaucies” padoto ikdienas dzīvē, cenšoties tos atradināt no vecām ieražām un tradīcijām. 1722. gadā viņš aplika bārdas nēsātājus ar nodokli, tādā veidā mēģinot vājināt baznīcas ietekmi, jo bārdas nēsāšana tiek uzskatīta par redzamu vecticībnieku pazīmi (tās nodzīšana par novēršanos no ticības). Tāpat tika mudināts nēsāt arī rietumniecisku, modernu apģērbu. Cars bija atcēlis Bizantijas kalendāru, aizvietojot to ar Gaja Jūlija Cēzara ieviesto kalendāru. Pēteris I bija ieviesis, tā saucamās, asamblejas, kurās vīrieši brīvā atmosfērā smēķēja, spēlēja šahu, dzēra alu u.c. Sievietes mācīja dejot ar vīriešiem. Asamblejas sekmēja cilvēku atraisīšanos. Pēteris I apmācīja galma ļaudis arī etiķetei.…
