Inflācija ekonomikas teorijā tiek definēta kā vispārēja cenu līmeņa celšanās vai arī naudas vērtības krišanās ilgstošā laika periodā. Par galvenajiem inflācijas cēloņiem uzskata disproporciju tautsaimniecībā, izjauktu līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu, starp ienākumiem un izdevumiem, starp nozarēm utml. Inflācijas dēļ mazinās naudas vērtība, zūd uzkrātā bagātība. Tāpat inflācija mazina vēlmi naudu aizdot, jo naudai, kuru aizdevējs pēc laika saņem atpakaļ, vairs nav sākotnējās vērtības. Lai kreditori inflācijas dēļ nezaudētu, viņi paaugstina procentu likmi, ņemot vērā inflācijas tempu.
Visvairāk inflācijas laikā zaudē cilvēki ar fiksētiem ienākumiem – zemes īpašnieki, pensionāri, skolotāju un dažādu pabalstu saņēmēji, jo fiksētie ienākumi parasti atpaliek no cenu līmeņa pieauguma tempiem un līdz ar to šīs kategorijas iedzīvotāju reālie ienākumi ļoti samazinās; personas, kurām ir uzkrāti ienākumi. …
