Anne Franka "Sētas Māja: dienasgrāmata vēstulēs 1942.gada 12.jūnijs - 1944.gada 1.augusts"

Par skarbo dzīves realitāti atgādināja nemitīgie uzlidojumi, pilsētas bombardēšana un apšaudes, kas pēc autores teiktā, ir atkārtojušās ik pa pusstundai25
Autore raksta ne tikai par ikdienas sadzīves neērtībām un grūtajiem apstākļiem, bet arī par iekšejās pasaules nabadzību. Viņa raksta „mums tik daudz kas pietrūkst. Es nerunāju šeit par ārišķīgam lietām, to mums šeit ir pietiekami. Nē, es domāju par iekšējo pasauli”.26 Turpinot šo domu viņa salīdzina pirmskara sabiedrību un tās tikumus ar situāciju kara laikā. Var tikai piekrist autores novērojumiem par pārmaiņām kādas cilvēku ikdienā un uzvedībā ieviesa karš un līdz ar to atnestais posts.
Autore raksta „Cilvēki stāv rindās pēc dārzeņiem un visdažādākajām citām lietām, dakteris nevar ierasties pie saviem slimniekiem, jo viņa transporta līdzeklis jau kuro reizi atkal ir nozagts, laupīšanām un zādzībām nav gala.. Neviens neuzdrošinās atstāt savu mājokli, jo, kamēr būsi prom, pazudīs ari tava mantība. Noskaņojums tautā nevar būt labs, jo visi ir izsalkuši.. Sabiedroto uzbrukums kā nesākās, tā nesākās..”27 Jāpiezīmē, ka šāda aina pavērās ne tikai Nīderlandē, bet visā Eiropā kopumā.
Izvērtējot A. Frankes dienasgrāmatu redzams, ka autore ir atspoguļojusi visus, viņas prāt, svarīgākos notikumus, kas notikuši ar Franku ģimeni un tās tuvākajiem draugiem no 1942.g. līdz 1944.g. Autore arī apskata globāla mēroga vēstures notikumus un procesus šajā laika posmā, vadoties pēc sev pieejamās informācijas, kā arī izska savu viedokli par tiem. Šajā darbā „tīrā veidā” nav redzams naids pret nacistu īstenotajām ebreju nācijas vajāšanām, drīzāk gan neizpratne un skumjas. Autore šī apstākļa dēļ nenicina visu vācisko, par to liecina fakts, ka laikā kamēr viņa atradās Sētas mājā viņa apguva vācu valodu, lasīja vācu literatūru un klausijās vācu klsisko mūziku.
Darbā nav redzama kāda noteikta autores koncepcija, ne atspoguļoto notikumu atlasē, ne to interpretācijā. Argumentējot savus apgalvojumus autore vadās pēc saviem personīgajiem uzskatiem, izejot no morāli – ētiskajām pozīcijām.
Kopumā A. Frankes atmiņu krājums ir vertējams kā unikāls avots par ebreju tautas stāvokli Otrā Pasaules kara laikā, kas mūsdienās lasītājam paver arī samērā plašu un izteiksmīgu sabiedrības ikdienas dzīves atspoguļojumu šajā laika posmā.
…