Pirmais zināmais sludinātājs Livonijā bija Meinards, kura darbības vieta bija Daugavas lejtecē, saskaņā ar uzrakstu uz viņa kapa plāksnes (Kučinskis, 28), varētu pieņemt par 1182. gadu. Sākumā viņš ar tirgotājiem ziemoja Lejasdaugavā, un saņēmis atļauju no Polockas kņaza Vadimira uzsāk kristietības sludināšanu Lejasdaugavas līvu vidū. Lietuviešu uzbrukumu apdraudēti, lībieši piekrita formāli pieņemt katoļu ticību, un pieņem Meinarda piedāvājumu celt mūra pili un baznīcu Iksķilē. Meinards no lībiešu vidus ieguva divus uzticamus sekotājus, kurus pēc viņa nāves nogalināja pašu tautieši. Viņi tika apglabāti blakus Meinardam, bet Meinardu pārapbedot netika pārvesti līdzi viņam uz Rīgu.
Ikšķiles bīskapiju Meinards izveidoja 1186. gadā, līdz ar to tiek izveidots – domkapituls, kuram pieņēma augustīniešu ordeņa statusu. Jādomā, ka Meinards šajā laikā aizceļoja uz Vāciju, kur Brēmenes arhibīskaps Harlvings II saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem viņu iesvētīja par bīskapu. Livonijas izveide datējama ar 1188. gada 1. oktobri, kad Meinardu bīskapa amatā apstiprināja arī pāvests Klementīns III. Nav skaidrs, cik patiesa sākumā bija lībiešu vēlēšanās kristīties, visticamāk, ka galvenais viņu mērķis bija panākt mūra piļu uzcelšanu savās zemēs. …
