ELPINĀŠANA, plaušu mākslīgā ventilācija — viens no atdzīvināšanas paņēmieniem, ko izmanto, lai atjaunotu organisma dabisko elpošanu. Ja traucēta gāzu apmaiņa starp atmosfēru un cilv. asinīm, niecīgā skābekļa rezerve organismā (pieaugušam cilv. apm, 1000 ml) uztur dzīvību tikai nedaudzas min. Tādā gadījumā iespējami ātrāk jāatjauno gāzu apmaiņa mākslīgā ceļā. A var izdarīt divos veidos — ritmiski saspiežot un atslābinot cietušā krūškurvi vai elpojamās gāzes aktīvi iepūšot cietušā elpošanas ceļos un plaušās. Elpināšanu, saspiežot un atslābinot krūškurvi, izdara ar rokām, tā panākot krūškurvja tilpuma maiņu, vai arī ar aparātu «dzelzs plaušas», kurā, cietušajam atrodoties hermētiski noslēgtā telpā, uz krūškurvi un vēdera dobuma orgāniem iedarbojas gaisa spiediens. Sis A veida dod iespēju panākt ļoti niecīgu gāzu tilpuma apmaiņu starp atmosfēru un asinīm, tāpēc nav efektīvs un to lieto reti. Atdzīvināšanā galvenie ir paņēmieni, kuru pamatā ir palīdzības sniedzēja izelpojamā gaisa aktīva iepūšana cietuša plaušās (ekspiratīvā metode] caur muti — «no mutes mutē» vai caur degunu — «no mutes degunā». Elpinot mazus bērnus, pieaugušā lūpas spēj vienlaikus aptvert bērna muti un nāsis.…
