Secinājumi
Darbā ar nepilngadīgajiem vissvarīgākais ir preventīvais darbs. Protams, pratināšanas mērķis ir iegūt kriminālprocesā svarīgu informāciju, it īpaši, ja tā ir aizdomās turētās personas pratināšana, taču pratinot nepilngadīgo aizdomās turēto, svarīgāk būtu arī noskaidrot iemeslus, kādēļ nepilngadīgais tā ir rīkojies un veikt ar viņu pārrunas, cenšoties palīdzēt nepilngadīgajam mainīt savu dzīvi, lai viņš vairs neizdarītu noziegumus.
Ir svarīgi, lai pratināšanā piedalītos vecāki, taču nedrīkst ļaut, lai viņi pārāk tajā iesaistās, nosodot bērnu vai pārmetot kaut ko, jo tad nepilngadīgais var noslēgties sevī un nesniegt nekādu informāciju, jo varbūt šī negatīvā uzvedība ir protests pret vecākiem, jo viņi nav ļāvuši nepilngadīgajam kaut ko darīt vai ir pārāk iegrimuši darbā, ka bērnam nepievērš pietiekami uzmanības. Taču bērna vecākiem ir jāpiedalās šajā procesā, lai saprastu, ko tieši viņu bērns ir izdarījis, jo bieži vecāki aizstāv savu bērnu un netic policijas darbiniekiem, ka tas ir iespējams, ka viņu bērns ir izdarījis noziegumu vai kriminālpārkāpumu.
Katra pratināšana prasa rūpīgu sagatavošanos tai un nepilngadīgā aizdomās turētā pratināšana nav izņēmums. Laba sagatavošanās, gan psiholoģiskā, gan emocionālā, gan informatīvā var būt labas pratināšanas pamatā.
…
