-
Koncertzāles - jaunie kultūras centri Latvijā
Novērtēts!
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 4 | |
| 1. | LR kultūras attīstības politika reģionos | 5 |
| 2. | Koncertzāļu celtniecības finansējums | 6 |
| 2.1. | Latgales vēstniecība „Gors” būvizmaksas | 6 |
| 2.2. | Projekta „Vidzemes koncertzāle Cēsis” būvizmaksas | 6 |
| 2.3. | „Liepājas Dzintars” būvizmaksas | 7 |
| 2.4. | „Dzintaru slēgtās koncertzāles” būvizmaksas | 7 |
| 3. | Koncertzāles Latvijā no 2007.gada līdz 2017.gadam | 9 |
| 3.1. | Latgales vēstniecība „Gors” | 9 |
| 3.2. | Vidzemes koncertzāle „Cēsis” | 11 |
| 3.3. | „Lielais dzintars” Liepājā | 12 |
| 3.4. | Dzintaru slēgtā koncertzāle Jūrmalā | 14 |
| 3.5. | Idejas par Rīgas koncertzāli | 17 |
| 4. | Elbas filharmonija Hamburgā | 19 |
| Secinājumi | 21 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 22 | |
| Pielikumi | 25 |
Attīstot kultūras infrastruktūru un pilnveidojot kultūras pasākumu programmu, reģionos (ceļot koncertzāles, bibliotēkas, muzejus, teātrus, operas namus, halles plašiem kultūras pasākumiem) ievērojami uzlabotos iedzīvotāju dzīves līmenis, tiktu sakopta apkārtējā dzīves vide, nodrošināta iedzīvotājiem iespēja pilnveidoties un attīstīties visa mūža garumā.
Nepieciešamību Latvijā attīstīt un būvēt jaunas daudzfunkcionālas koncertzāles, renovēt esošās noteica arī tas, ka kopš PSRS sabrukuma (1991.g.), līdz pat 2006.gadam netika uzbūvēta neviena jauna koncertzāle ne Rīgā, ne reģionos, kas apdraudēja profesionālās mūzikas, teātra un dejas attīstību. Akustisko koncertzāļu nepieciešamību noteica arī sabiedrības pieprasījuma pieaugums pēc kultūras pasākumiem, jaunas iespējas izpausties arhitektiem. Līdz jauno koncertzāļu atklāšanai lielāka mēroga pasākumi notika Rīgā (Operā, Mazajā Ģildē, Lielajā Ģildē, Kongresu namā, Ziemeļblāzmā, VEF kultūras pilī, Doma baznīcā, Pēterbaznīcā u.c.), kā arī vietējos kultūras namos un padomju laiku koncertzālēs.…
Darba autore izpētīja kā Latvijā laikā no 2007.gada līdz 2017.gadam uzceltās vai renovētās koncertzāles veidojas par jauniem kultūras centriem un rada iespējas kultūras dzīves aktivizēšanai reģionos. Latvijā uzceltās koncertzāles tika salīdzinātas ar 2017.gadā uzcelto Elbas filharmoniju Hamburgā (Vācijā). Mērķa sasniegšanai darba autore iepazinās ar LR kultūras attīstības politiku, likumdošanu un normatīvajiem aktiem, kas veicināja kultūras attīstību, noskaidroja koncertzāļu finansējuma avotus, kā arī katras koncertzāles arhitektoniskos, funkcionālos risinājumus un iekļaušanos kopējā pilsētvidē, kā arī to, kā jaunās koncertzāles vērtē Latvijā pazīstami mākslinieki. Autore pētīja katras koncertzāles noslogojumu un repertuāru, noskaidroja, kādi šķēršļi ir koncertzāļu pilnvērtīgai izmantošanai, un kādi līdzīgi projekti ir īstenoti ārzemēs (Vācijā un Lietuvā).
