Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Ņemot vērā to, ka šajā pantā likumdevējs jau vēsturiski iekļāvis ģenerālklauzulu par kārtību kā civiltiesību subjektiem būtu jāizmanto savas subjektīvās tiesības un jāpilda pienākumi, ir būtiski, lai ne vien puses, bet arī tiesas, īpaši uzsverot salīdzinoši zemo sabiedrības uzticību Latvijas Republikas tiesu sistēmai, izšķirot strīdus, balstītu pieņemto lēmumu uz kā pirmo civiltiesisko attiecību izvirzīto principu – labas ticības principu.
Labas ticības princips nozīmē to, ka katram savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāizpilda, ievērojot citu personu pamatotās intereses. Tātad Civillikuma 1. pants pieprasa, lai civiltiesisko attiecību dalībnieki rēķinātos viens ar otru un ņemtu vērā pretējās puses intereses. Civillikuma 1. pants palīdz novērst gadījumus, kuros civiltiesību subjekti savas tiesības izmanto vai pienākumus izpilda neattaisnojamā veidā vai neattaisnojamu mērķu sasniegšanai, rīkodamies pēc likuma vai tiesiskā darījuma burta, taču pretēji to īstajiem mērķiem. …
