Regīnas Ezeras psiholoģiskā novele „Hiēna” (no zooloģisko noveļu cikla) vēsta par cilvēka esamību, par apzināto un neapzināto (instinktīvo) cīņu sabiedrības hierarhijā, tas ir, par vēlmi nokļūt augstākajos slāņos, par ilgām pēc pašapliecināšanās, sevis realizēšanas, par iekšējām pretrunām, kuras rada instinkta, tieksmju, vēlmju sadursme ar ētikas normām, sabiedrībā akceptētajām tradīcijām, arī ar pašas iluzorajiem priekšstatiem par sevi, citiem vārdiem, tā ir vēlme būt par to, kas patiesībā nemaz neesi. Iepriekšminēto tematiku jo spilgti atspoguļo Ella - hiēna, noveles galvenais tēls. Šīs sievietes rakstura deformācijas sākums jau ir meklējams bērnībā, vecāku audzināšanā, kam seko pakāpeniska jaunības ideālu devalvācija, izvēloties aprēķina laulības.
