Nepastāvīgā psihopātija.
Nepastāvīgie psihopāti ir vājas gribas, nepastāvīga rakstura cilvēki, kurus viegli iespaido citi cilvēki. Dzīvē vienmēr vajadzīgs blakus kāds stiprāka rakstura cilvēks, kas varētu viņus vadīt. Ja tāda vadība ir pozitīva (ģimene, darba biedri), tad šādi cilvēki var labi piemēroties dzīvei, apkārtējai situācijai un produktīvi strādāt. Nonākot negatīvā ietekmē, viņi toties viegli kļūst par dzērājiem, kā arī var izdarīt antisociālus pārkāpumus.
Psihopātiju dinamika. Psihopātijas nav procesuāla slimība, tā nekad neizraisa defekta stāvokli (plānprātību), kā tas notiek šizofrēnijas gadījumos, tomēr vienlaicīgi psihopātija nav arī absolūti stacionārs stāvoklis, un slimnieka personība dzīves laikā ārējo apstākļu iespaidā var mainīties. Psihopātija ir noteikta dinamiska, kas izpaužas trīs veidos:
1.)Fāzes ir patoloģiski, dinamikā neprogredienti stāvokļi, kas rodas bez redzama ārēja iemesla. Pēc fāžu izbeigšanās nekādas personību izmaiņas neiestājas (tas ļauj diferencēt, piemēram, no šizofrēnijas)
Raksturīgākās ir subdepresijas vai pacilāts garastāvoklis cikloīdiem psihopātiem.
2.)Reakcijas – ar to apzīmē vienu no dinamikas veidiem, personības tālākas izmaiņas kā reakciju uz ārējiem nelabvēlīgiem momentiem (ilgstoša psiho traumējoša situācija, pēkšņa psihogēnija).…
