Nesaskaņas, kas attīstījās agrajās starptautiskajās attiecībās, bija noteicošais attiecībās strap valstu sistēmu un karu vai, pretēji, starp organizāciju ‘post-nacionālām’ formām un mieru.
Sociālie zinātnieki attīstīja jaunas izmeklēšanas tehnikas līdz ko to disciplīnas kļuva profesionalizētākas. Agrākās Eiropas integrācijas teorijas izauga no šī intelektuālā konteksta.
Ziemeļeiropas politiķu pierādījums 1960-os ilustrēja diezgan absolūtas patiesības par neatlaidību un turpinošu nāciju interešu un starptautiskās apmaiņas dominanci.
To, ko gan akadēmiķi, gan žurnālisti raksta un ir rakstījuši par Eiropas Integrāciju–vienmēr ir ticis balstīts kādā pieņēmumu kopumā par veidu, kādā darbojas pasaule.
Katra teorija sākas ar pamata veidolu par sociālo realitāti (ontoloģija), virs kuras ir celta teorētiska superstruktūra, ietverot radītos zināšanu vākšanas veidus (epistemoloģija).…
