Vērtējums:
Publicēts: 31.01.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Recenzija par Larsa fon Trīra filmu "Melanholija"', 1.
  • Eseja 'Recenzija par Larsa fon Trīra filmu "Melanholija"', 2.
  • Eseja 'Recenzija par Larsa fon Trīra filmu "Melanholija"', 3.
  • Eseja 'Recenzija par Larsa fon Trīra filmu "Melanholija"', 4.
  • Eseja 'Recenzija par Larsa fon Trīra filmu "Melanholija"', 5.
  • Eseja 'Recenzija par Larsa fon Trīra filmu "Melanholija"', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Otrajā gadījumā kamera tiek izmantota līdzpārdzīvojuma sajūtas radīšanai/pastiprināšanai. Kamera šūpojas un pārvietojas, radot iespaidu, ka tā ir kādam rokās – tas rada sajūtu, ka pats skatītājs iesaistās vērojamos notikumos. To pastiprina kameras fokuss – tiek izmantota nepārtraukta fokusa maiņa – uz dažādiem objektiem vai kā reaģējot uz dažādiem notikumiem, slēdzoties starp priekšplānu un dibenplānu. Līdz ar to kamera kā imitē cilvēka acu uztveri – nespēju nofokusēt visus priekšmetus telpā vienlaicīgi, ar tādu kā cilvēcīgi dinamisku pārslēgšanos no viena objekta un otru. Šī kamera rada sava veida līdzpiedalīšanās efektu – statiskais skatītājs tiek iesaistīts pašos notikumos. Papildus kamera izmanto daudzus tuvplāna fokusus – jo īpaši Justine mīmikas izteiksmes – mīmikas fiksēšana filmas pirmajā daļā ir faktiski stāsta virzītājelements.

Filmas gaitā šīs kameras izmantošanas veidi tiek savā veidā miksēti, lai vēl pastiprinātu iespaidus, piemēram, ļaušana iedzīvoties kustīgajā kamerā, lai pēc tās uzliktu ainu ar „fotogrāfisko” kameru, pastiprinot skatītāja līdzpārdzīvojumu. Šī miksēšana iet paralēlēs arī ar filmas montāžas stilu – būtībā varētu uzskatīt, ka filma ir montēta dinamiski ar atsevišķiem klasiskās montāžas elementiem kā akcentiem.

Šī iespaida pastiprināšanai tiek aktīvi izmantota arī mūzika – tā tiek aktīvi izmantota tieši šīs „fotogrāfiskās” kameras ainās, vēl vairāk pastiprinot ainas majestātiskumu, epohālumu un nenovēršamību – kā operveidīgs prikšnesums, stāvot nepārvaramas varas (depresijas) priekšā.

Rezumējums
„Melanholija” ir uzskatāma par autorkino: tajā nav klasiskās Holivudas stila filmas elementu (kamera, darbīgu un uz mērķi orientētu varoņu esamība, nepārprotams vēstījums, strukturēta un uztverama telpa). Un, lai gan „Melanholijā” nav klasiska sadursme starp galvenā varoņa mērķi un iespējām, tomēr tai varētu piedēvēt drāmas žanra nišu. Būtībā tas ir autorkino – drāma, ar izteiktu misticisma nokrāsu un plašu lauku interpretācijām. „Melanholija” – tā ir stilizēta augstas raudzes depresijas uzvara pār cilvēka prātu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants