Dažādos laikos tapušos latviešu literatūras vēstures izdevumos Andrejs Upīts dēvēts gan par sociālās tendences rakstnieku, par naturālistu, gan par kritizētāja reālisma pārstāvi, kura jaunrade jau agri esot sākusi virzīties pa tā sauktā sociālistiskā reālisma ceļu. Bet atliksim sāņus dažādu politisko pārliecību un atšķirīgu literatūras izpratņu radītos spriedumus! Ieklausīsimies kultūrvēsturnieka Andreja Johansona atziņā: „/../ kāda autora galīgo vietu literatūras vēsturē nenosaka ne laiks, kad viņš dzīvojis, ne strāvas un virzieni, kas atspoguļojas viņa darbos, bet vienīgi viņa suverenitāte savā „privātajā kosmā” un mākslinieciskās personības potenciālās dzīvības spējas.”…
