Apmeklējot Rīgas Ārzemju mākslas muzeju (ĀMM) un iepazīstoties ar Senās Ēģiptes mākslas nodaļas eksponātiem rodas priekšstats par šis kultūras raksturīgākajām īpašībām: stabilitāti, kas balstījās uz drošām cerībām par nākotni, nemainīgumu – jo senie ēģiptieši bija pārliecināti, ka cilvēks dzīvos arī pēc nāves, un cerēja uz laimīgu dzīvi aizkapa valstībā. Ēģiptieši interesējās par pārlaicīgām vērtībām, ticēja dažādām nemainīgām patiesībām, cilvēka ciešai sadarbībai ar valsti, valdnieku.
Atkarībā no kultūras uzplaukuma un apsīkuma Senās Ēģiptes kultūra pieņemts periodizēt: Agrā valsts, Senā valsts, Vidējā valsts, Jaunā valsts.
Senā valsts.
Jau no pašiem Ēģiptes kultūras aizsākumiem lielas pūles tika ieliktas kapeņu izveidē. Senās valsts periodā kapenes nebija apdzīvotu tuvumā – tika uzskatīts, ka mirušo valstība atrodas Nīlas rietumu krastā, tuksnesī. 4.dinastijas laikā sāka celt klasiskās piramīdas ar domu, ka kapene ir dvēseles uzturēšanās vieta. Ēģiptieši bija pārliecināti, ka dvēsele ķermeni var atstāt uz īsāku vai garāku laiku, bet tad tā atgriežas.…
