Modernā dzīve, domāja Fromms, nav labvēlīga cilvēku
potenciālu atīstībai. Tajā peļņas motīvs valda pār visu; viss
kļūst par patēriņa preci, ieskaitot lomas un personības;
cilvēki, nedomājot, pielāgojas pārlieku komercializētai un
mantrausīgai sociālai kārtībai, darbs daudziem ir tīrā neraža
(viņi to negrib darīt, bet dara) un kārdinājumi vienkārši
iederēties un kļūt tādam kā visi citi ir pārāk lieli, lai ar tiem
cīnītos. Saskaņā ar Frommu, viens no mūsu kolektīvās
patoloģijas simptomiem ir nepārejošā dziņa patērēt lietas.
Mēs patērējam visu “ar rijību -- alkoholu, cigaretes, filmas,
televīziju, lekcijas, grāmatas, mākslas izstādes, seksu; viss
tiek pārvērsts par patēriņa preci.”
…
