Spānija

Platība: 504 782 km2
Iedzīvotāji: 39 200 000
Galvaspilsēta: Madride
Valodas: spāņu, kataloņu, galisiešu, basku
Naudas vienība: peseta
Ģeogrāfiskais stāvoklis
Spānija ir valsts R - Eiropā, Pireneju pussalā. Šobrīd Pireneju pussalā ir 3 valstis, un pati lielākā no tām ir Spānija, kas ir 504 782 km2 liela. Otra lielākā ir Portugāle, un trešā lielākā ir Andora. Spānija robežojas ar Portugāli, Franciju, Andoru un
Gibraltāru. Uz robežas starp Spāniju un Frnciju atrodas Pireneju kalni. Šī kalnu grēda stiepjas no Biskajas līča līdz Vidusjūrai 435 km garumā. Spānijas Z - Biskajas līcis, R - Atlantijas okeāns, D un A - Vidusjūra, no Āfrikas šķir Gibraltāra šaurums. Sp
ānijā ietilpst Kanāriju salas (Atlantijas okeāns) un Baleāru salas (Vidusjūrā).
Reljefs
Pašu Spāniju pēc reljefa var sadalīt četrās daļās: ziemeļrietumu Spānija (starp Pireneju un Portugāles ziemeļiem), ziemeļaustrumu Spānija, Mezetas provincēs un Dienvidspānijā. Biskajas līča un Z krasti klinšaini, stāvi, Kadisas līča - zemi, smilšaini, Vidusjūras piekrastē - kalnaini.
9/10 Spānijas teritorijas aizņem plakankalnes un kalni, 65% teritorijas atrodas augstāk par 500 m virs jūras līmeņa. Spānijas vidienē atrodas Mesetas plakankalne. Centrālās Kordiljeras grēdas A daļu sadala Veckastīlijas un Jaunkastīlijas plakankalnē. Mesetas D - Sferramorenas kalni. Mesetu no ZR ietver Katambrijas kalni, kas A virzienā pāriet Pireneju augstkalnu sistēmā, ZA - Ilbērijas kalni, DA - Andalūzijas kalni.
Skaistākie no visiem ZR Spānijas kalniem ir tā saucamie Basku kalni, kas ir klāti ar mežiem, kalnu ielejās zaļo auglīgas kviešu un miežu druvas.
Spānija ir bagāta ar kalnu grēdām:
Andalūzijas kalni - Mulasens 3478 m
Pireneji - Aneto smaile 3404 m
Katambrijas kalni - Eiropas kalns 2613 m
Koērija kalni - Monkajo 2313 m
Leonas kalni 2185 m
Katalonijas kalni - Matgalsas kalns 1894 m…