Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.02.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'G.Lebona "Pūļa psiholoģija"', 1.
  • Konspekts 'G.Lebona "Pūļa psiholoģija"', 2.
  • Konspekts 'G.Lebona "Pūļa psiholoģija"', 3.
Darba fragmentsAizvērt

2. Ko nozīmē pūļa laikmets?
Vēl pirms kāda gadsimta notikumu galvenie faktori bija valstu tradicionālā politika un karaļu sacensība. Masu domas un spriedumus neviens neievēroja, lielākoties tādu domu nemaz arī nebija. Bet tagad vairs netiek ievērotas politiskās tradīcijas, karaļu personīgās tieksmes, viņu sacensība, turpretim pūļa balss top par izšķirošo faktoru. Masas diktē un nosaka, kādai jābūt valdību rīcībai, masu vajadzības cenšas uzklausīt un ievērot ikviena valdība. Tagad tautu likteņi veidojas nevis karaļu apspriedēs, bet pūļa dvēselē.
Tagadējā pārejas laikmeta visraksturīgākā pazīme ir tautas masu piedalīšanās politiskajā dzīvē, t.i., īstenībā viņu nepārtraukta izaugšana par valdošo varu. Pūļa varenības progresējošais pieaugums vispirms sākās ar zināmu ideju izplatīšanos, kas lēni piekļuva tautas domāšanai, tad, neatlaidīgi dibinot indivīdu apvienības, idejas izvērtās par teorētiskām atziņām. Apvienodamies, pūlis izveidoja idejas par savu interešu aizstāvēšanu, kaut ne gluži taisnīgas, bet ļoti noteiktas; šīs idejas pūlim deva sava spēka apziņu. Pūlis rada sindikātus, pret kuriem piekāpjas katra vara.
Pūlis nespēj teorētiski domāt, bet viņš ir ārkārtīgi spējīgs aktīvi darboties. Ar savām tagad pastāvošajām organizācijām pūlis ieguvis milzīgu spēku.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants