1940.g. notikumi saistās ar gadā noslēgtiem līgumiem:
Pirmkārt, Vācijas un Padomju Savienības slepenais līguma pielikums jeb t.s. Molotova - Ribentropa pakts, kas Padomju Savienībai deva brīvas rokas Latvijā. Drīz pēc līguma parakstīšanas Padomju Savienība piespieda Latviju atļaut savā teritorijā ierīkot padomju militārās bāzes (Cēsīs, Rīgā, Tukumā, Talsos, Ventspilī, Kuldīga u.c. 1). Ņemot vērā starptautiskās tiesības, Latvija, kā varas draudu upuris, savas pretenzijas ir jāpaziņo otrai
pusei, tomēr Latvija šī tiesības nav izmantojusi.2
1940.g. jūnijā PSRS notas veidā no Latvijas pieprasīja: sastādīt valdību, kā arī brīvi ielaist padomju karaspēka papilddaļas Latvijas teritorijā. Kaut arī PSRS savu notu publicējusi ar virsrakstu „ Paziņojums”, tomēr tā uzskatāma par ultimātu, jo izvirza vienas valsts prasības otrai valstij, piedraudot ar zināmām sekām gadījumā, ja prasības netiks izpildītas. Šāds ultimāts tiek uzskatīts par prettiesisku, jo 1932.g. starp Latviju un Padomju Savienību tika noslēgts Neuzbrukšanas līgums, kurā abas valstis apņēmās atturēties no jebkāda uzbrukuma un varas darbiem. …
