Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.10.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 14 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Valsts prezidenta loma likumdošanā', 1.
  • Referāts 'Valsts prezidenta loma likumdošanā', 2.
  • Referāts 'Valsts prezidenta loma likumdošanā', 3.
  • Referāts 'Valsts prezidenta loma likumdošanā', 4.
  • Referāts 'Valsts prezidenta loma likumdošanā', 5.
  • Referāts 'Valsts prezidenta loma likumdošanā', 6.
  • Referāts 'Valsts prezidenta loma likumdošanā', 7.
  • Referāts 'Valsts prezidenta loma likumdošanā', 8.
  • Referāts 'Valsts prezidenta loma likumdošanā', 9.
  • Referāts 'Valsts prezidenta loma likumdošanā', 10.
  • Referāts 'Valsts prezidenta loma likumdošanā', 11.
  • Referāts 'Valsts prezidenta loma likumdošanā', 12.
  • Referāts 'Valsts prezidenta loma likumdošanā', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Teorija par varas dalīšanu    5
2.  Prezidenta institūta veidošanās Latvijā    7
3.  Prezidenta ievēlēšanas kārtība un funkcijas    7
4.  ASV    9
  Secinājumi    12
  Literatūras saraksts    13
Darba fragmentsAizvērt

Valsts vara ir sarežģīta, taču vienota sistēma, un lai šajā sistēma novērstu varas koncentrēšanos vienas vai vairāku personu rokās, demokrātiskajās valstīs izmanto varas dalīšanas principu, kad valstī varas pilnvaras tiek sadalītas starp likumdevējvaru, izpildvaru un tiesu varu.
Likumdevējvarai ir īpaša loma, jo tās galvenais uzdevums ir radīt un uzturēt likumu sistēmu. Jebkura valsts balstās uz likumiem un tiesiskuma – viens no demokrātijas pamatprincipiem.
Likumdevējvaru dēvē par parlamentu, bet katrā valstī tam var būt savādāks nosaukums, piemēram, Latvijā tā ir Saeima, bet ASV – kongress. Mūsdienās parlamenta izveidei jābalstās uz demokrātiskām vēlēšanu tiesību principiem: vēlēšanām jābūt vispārējām, brīvām, vienlīdzīgām, aizklātām.
Jāmin, ka katrā konkrētā valstī likumdevēja funkcijas var būt atšķirīgas, taču visi parlamenti veic vienu pamatfunkciju – likumdošanu.
Ir nepārtraukti jāpilnveido un jāattīsta valsts mērķi, jo mainīgā dzīve izvirza arvien jaunas problēmas utt.
Bet likumi noveco un jaunie likumi pirms pieņemšanas ir rūpīgi jāsaskaņo ar citiem likumiem. Lai nerastos pretrunas, ir jāsaka, ka likumdošanas process r nepārtraukts, ko nevar paveikt vienreiz uz visiem laikiem.
Tā kā no likumiem ir atkarīga valsts funkcionēšana, tieši uz likumdevējvaru gulstas vislielākā atbildība, kāpēc liela daļa parlamentu sastāv no divām palātām (ASV, Itālija, Japāna, Lielbritānija). …

Autora komentārsAtvērt
Atlants