Par dzīves un dzīvības vertību mūsdienu literatūrā ir runāts daudz, tāpat arī par to saikni ar nāvi. Īpaši šo tēmu ir apsprieduši ekssitenciālisti (Sartrs, Kamī u.c.), kurus latviešu literatūrā pārstāv G.Zariņš, I.Šķipsna, daļēji Anšlavs Eglītis. Igauņu rakstnieku, novelistu Fr.Tuglasu pie eksistenciālistiem var pieskaitīt daļēji, taču arī viņu satrauc šo vērtību problēma, tiesa, risina viņš to mazliet neparastā veidā. Šai sakarā varētu minēt trīs noveles no krājuma “Zelta strīpa”: “Brīvība un nāve”, “Cilvēka ēna” un “Bēgšana”.
Šīs noveles ir veidotas klasiskā eksistenciālisma garā, verojama zināma ietekme no franču eksistenciālisma pārstāvjiem Sartra un Kamī.
Noveļu “brīvība un nāve” un “Bēgšana” galvenie varoņi ir cilvēki, kuriem dzīvotgriba liek bēgt. Novelē “Bēgšana” izvelēta klasiska eksistenciāla situācija – karaapstākļi, kad nepastāv ierastā vērtību hierarhija, nojauktas visas robežas. Noveles galvenais varonis Randers bēg no fašistiem ne tikai, lai vienkārši fiziski izdzīvotu, bet lai arī varētu turpināt cīnīties.…
