-
Īslandes vulkāna izvirdums, tā sekas un preventīvie pasākumi
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Anotācija | 2 | |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Vulkāns | 4 |
| 2. | Izverdošās vielas | 6 |
| 3. | Eijafjadlajegidls | 7 |
| 4. | Vulkāna Eijafjadlajegidls izvirdums | 8 |
| 5. | Izvirduma negatīvās sekas | 10 |
| Secinājums | 11 |
Pirmais izvirdums:
Sākot ar 2009. gada beigu daļu, vulkānā Eijafjadlajegidls sākās seismiskas aktivitātes. Līdz 2010. gada martam notika ap 1000 grūdienu , kuru stiprums bija 1-2 balles. Grūdieni notika 7-10 km dziļumā zem vulkāna.
2010. gada beigās ar GPS-mērījumiem, kurus veica Islandes Meteoroloģiskais institūts, ledāja rajonā tika piefiksēta 3 cm zemes garozas kustība uz dienvidaustrumu pusi. Seismiskā aktivitāte turpināja pieaugt un smaili sasniedza 3.-5. martā.
500 vietējo iedzīvotāju tika evakuēti no bīstamās zonas ap vulkānu. Tika aizslēgta starptautiskā lidosta Keblaviks ( pilsēta Keblaviks ).
19. martā no ziemeļu krātera uz austrumiem sākās satricinājumi 4-7 km dziļumā. Pēcāk aktivitāte sāka izplatīties austrumos un celties uz zemes virsmu.
Vulkāna izvirdumi sākās 2010. gada 20. martā starp 22:30 un 23:30 pēc Islandes laika. …
Islande ir viens no Pasaules reģioniem, kuros vulkāniskā aktivitāte mūsdienās ir augsta. Tas tādēļ, ka Islande, kopumā būdama vulkānisks veidojums, atrodas uz tā saucamā „karstā punkta” un to šķērso sprēdinga zona – robežjosla, kur notiek Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektonisko plātņu savstarpēja attālināšanās. Islandes teritorijā pavisam ir ap 140 vulkānu, bet par aktīviem uz pašas salas un ap to tiek uzskatīti 26. Šobrīd aktīvie vulkāni lielākoties tomēr pieder pie stratovulkāniem, taču teritorijai kopumā raksturīgākas ir bāziska sastāva lavas, tādēļ izvirdumi nenotiek ar ļoti spēcīgām eksplozijām un lielu cietā vulkāniskā materiāla daudzuma izmešanu. Islandes iedzīvotājiem lielākas briesmas nereti var radīt plūdi, kurus izraisa vulkānu izvirdumi, jo vulkānus sedz plaši, biezi ledāji.
