1.Par kādām prezidentālās demokrātijas pretrunām raksta H.Lincs?
Ņemot vērā, ka arvien lielāks skaits valstu pievēršas demokrātijām, alternatīvu problēma par citām konstitucionālām formām un struktūrām vairs nav tikai akadēmiska interese.
Kā vienīgo ilglaicīgo prezidentālās demokrātijas piemēru Lincs min ASV.
Prezidentālajās demokrātijās izpildvaras „galva”, kuram pieder zināmas konstitucionālas tiesības, ieskaitot kontroli pār kabineta un administrācijas sastāvu, tiek ievēlēts ar tiešu balsojumu uz noteiktu laiku. Prezidents ir ne tikai izpildvaras galvenais īstenotājs, bet arī zināmā mērā valsts simbols.
Linca izpratnē pats vājākais punkts prezidentālajā sistēmā ir tas, ka arī likumdevēji, kas ierosina ideoloģiskas un politiskas alternatīvas, var pretendēt uz demokrātisku likumību, īpaši, ja tas ir pretrunā prezidenta politikai. Kuram tad šādā situācijā ir lielākas tiesības „uzstāties” tautas vārdā – prezidentam vai vairākumam likumdevēju orgānā, kas darbojas pret prezidenta politiku?…
