Itālijai ir divpalātu parlaments, kurā ir augšpalāta Senāts (Senato della Repubblica) un Deputātu palāta (Camera dei Deputati).
vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem.
pamatdokuments ir konstitūcija, kas pieņemta 1948.gada 1.janvārī.
Valsts prezidents - Džordžo Napolitāno
Administratīvais iedalījums
Friuli-Venēcijai Džūlijai,
Sardīnijai,
Sicīlijai,
Trentino-Alto Adidžei
Valle d`Aosta
- ir piešķirts īpašs statuss, kas atļauj tiem regulēt reģionālo likumdošanu un specifisku lokālo politiku kultūras jomā, kā arī ģeogrāfiskās atrašanās īpatnības un minoritāšu pastāvēšanas dēļ. Pārējie 15 reģioni tika izveidoti tikai 1970to gadu sākumā.
Ģeogrāfiskais stāvoklis
Itālija pārsvarā ir kalnaina zeme, izņemot Po upes līdzenumu ziemeļos, un tā stiepjas no Alpiem līdz Vidusjūras centrālajai daļai.
pieder Sicīlijas, Sardīnijas, Elbas salas un ap 70 citu mazāku salu.
Itālijas kaimiņvalstis ir Francija, Šveice, Austrija, Slovēnija
valsts centrā atrodas San Marino valsts, bet Romā – valsts – pilsēta Vatikāns. …
