Īsteno esamību var sasniegt tikai ar patiesu izziņu, kas piemīt vienīgi labākajai un augstākajai dvēseles daļai – prātam. Ikviena cilvēka uzdevums ir tiekties pēc ideju pasaules skaistuma. Atmiņai jāgremdējas dvēselē, kur tā visvairāk redzēs no patiesības lauka. Dvēsele tiecas pacelties līdz īstenajai esamībai, līdz patiesības laukam, no kura vērošanas dvēsele (prāts) pārtiek. Tomēr savas iedabas dēļ tā atšķirībā no dieva dvēseles nav spējīga sasniegt patiesību pilnībā. Patiesi iemīlot gudrību un pareizi lietojot to, ko dvēsele atceras, cilvēks kļūst par patiesi pilnīgu. …
