Kas ir nāve? Vai tā pastāvējusi vienmēr? Kā tā izpaužas? Vai nāve ir kas pretējs dzīvei, vai tās sastāvdaļa? Vai nāve ir neizbēgama? Ja tā tiešām ir tāda (neizbēgama) vai iespējams raudzīties uz to kā uz ko pozitīvu tā vietā lai no tās baidītos un censtos izvairīties? Vai nāvei ir bezjēdzīga un ja tā tad kāpēc tā ir? Vai cilvēks spēj piedzīvot savu nāvi? Un vai eksistē kaut kas, kas spētu sagatavot vai pamācīt cilvēku pareizi nomirt? Vai nāve ir visa beigas jeb tikai jauns sākums?
Medicīnas enciklopēdijā teikts, ka nāve ir organisma dzīvības izbeigšanās (šūnu bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās un olbaltumvielu sairšana), neizbēgams jebkura organisma individuālās eksistences beigu posms.1 Šī definīcija ir visai neskaidra, jo nepaskaidro kas īsti ir nāve. Tā apskata tikai nāves izraisītās sekas nevis pašu nāvi: „Tomēr principā zinātnē netiek skatīta pati nāve, tiek aplūkoti nāves, nomiršanas priekšnosacījumi vai tās izraisītās sekas. Zinātniski ir formulēts arī nāves kritērijs, runa ir par tā saukto smadzeņu nāves definīciju.”2 Tātad zinātne neapskata nāvi kā tādu. Tā vairāk interesējas par nāves pierādīšanu empīriskā ceļā, piemēram, sirdsdarbības apstāšanos, smadzeņu atmiršanu utt.…
