Arī savas personīgās telpas atšķirība ir novērojama abu dzimumu neverbālajā komunikācijā. Parasti sievietes sēž vai stāv tuvāk sarunu biedram (neatkarīgi no viņa dzimuma) nekā vīrieši, bet ļoti trauksmainas personības cenšas ieturēt lielāku distanci. Toties vīriešiem lielāka distance rodas kontaktējoties ar sievietēm (Reņģe, 2004:42). Bet atšķirībā no sievietēm viņiem nav izteikta tuvuma. Viņi neiesaistās sarunā ar izteiktu fizisku kontaktu, toties sievietēm ir izteiktāks šis fiziskais kontakts, piemēram, viņas bieži vien sarunas laikā pieskaras viena otrai, tādā veidā izrādot interesi par sarunu.
Izpētot neverbālo komunikāciju, kā tā ietekmē mūsu dzīvi, tiek secināts, ka bez tās mūsdienās būtu ļoti grūti iztikt. To ir grūti kontrolēt, bet iztikt bez tās ir vēl grūtāk. Ikdienā netiek pamanītas atšķirības neverbālajā komunikācijā starp kultūrām, dzimumiem un dažādiem vecumiem.
Neverbālā komunikācija cilvēkiem ir ļoti svarīga sazināšanās sastāvdaļa, jo ar to mēs nododam lielu daļu informācijas. Bieži vien tā ir nekontrolēta darbība, kura notiek automātiski. Neverbālā komunikācija ir daudz patiesāka, un, izmantojot to, ir daudz grūtāk samelot. Ir iespējams sadalīt šo komunikācijas veidu trīs grupās: kultūra, vecums un dzimums. Katrai grupai ir raksturīgas atšķirības, ko iespējams pētīt plašāk. Noteikti būtu labi izpētīt, kā Latvijā neverbālā komunikācija atšķiras dažādos novados un kā tā atšķiras dažādos vecuma periodos dzimumu starpā. Vērtīgi būtu papētīt, kā iebraucēji, ārzemnieki, kas pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, pieņem un izmanto latviešu neverbālās komunikācijas īpatnības.
…
