-
Izklaide Senajā Romā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Senās Romas teātris | 3 |
| 2. | Gladiatoru cīņas | 6 |
| 3. | Cirks | 8 |
| 4. | Senās Romas pirtis – termas | 10 |
| 4.1. | Senā Roma un pirts kultūras attīstība | 11 |
| Secinājumi | 13 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 14 |
Viens no galvenajiem viņa mērķiem bija iekarot slimnieka uzmanību, atjaunot veselīgus uzskatus un optimistisku attieksmi pret dzīvi. Tieši pirts to deva pār pārēm. Senās romiešu pirtis – termas sastāvēja no vairākiem nodalījumiem: telpa priekš ģērbšanās un atpūtas pēc pirts, telpas ar baseinu pirmajai apmazgāšanai, telpas, kurās mazgājās ar siltu un aukstu ūdeni, telpas sausai un mitrai pērtuvei. Apsildīšanai izmantoja krāsnis, ko kurināja ar naftu!!!
Konstantinopolē romiešu pirtis tika izmainītas un nosauktas par turku pirtīm. Grīda šajās pirtīs tika sildīta ar karstu gaisu un tad aplieta ar karstu ūdeni, kā rezultātā veidojās tvaiks. Austrumu valstu karstā klimata apstākļos, regulāri apmeklējot pirtis, varēja izvairīties no daudzām slimībām.
Romas – īru pirtis, kas ir 19.gs. radies romiešu pirts atvasinājums, ir izplatītas daudzās pasaules valstīs. Tās ir gaisa pirtis ar mērenu temperatūru (50-60° C ). Karstais gaiss plūst zem grīdas un sienām pa speciālām ejām. Pirts apmeklējums notiek šādā secībā: sagatavošanās telpā, telpā pirmajai sasilšanai, pērtuvē – kurā caur caurumoto grīdu nonāk karstais gaiss. Tāpēc, pārejot no vienas telpas otrā, notiek intensīva svīšana. No romiešu pirts tā atšķiras ar speciālajām ejām iekšējā gaisa izplūšanai, kas padara pirts atmosfēru veselīgāku. [7.]
Secinājumi
1. Roma savas izklaides idejas lielākoties aizguva no Grieķiem, bet pilnveidoja tās pēc saviem ieskatiem.
2. Romas impērijas valdnieki bija vērsti uz kaujām un iznīcību.
3. Romieši savas izklaides sabiedrībā izrādīja ar kaujām, cīņām, ar zvēriem vai cilvēkiem, kā arī ratu skriešanās sacensībām.
4. Romieši savu emocionālo, mīlas pilno un psiholoģisko pusi neizrādīja.
5. Tā laika Romiešiem izklaides industrija bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa.
6. Senajā Romā svinības vienmēr notika ilgstoši, skaļi un grandiozi.
7. Roma mums ir atstājusi mazu ieskatu lielajās būvēs un celtnēs, kur norisinājās Senās Romas izklaides.
8. Teātri, cirki, gladiatoru cīņas, pirtis ir neatņemama dienas sastāvdaļa Romas iedzīvotājam.
…
Romas nozīme Eiropas un pasaules kultūras vēsturē ir grūti novērtēt par augstu. No Romas valodas - latīņu valodas - nāk vārda “civilizācija” sakne, kas apzīmē cilvēku kopdzīves pilsonisko pamatu izveidošanu un izvērtēšanu. Roma Eiropas sabiedrībai deva ne tikai pasaules vēstures vienības izjūtu, bet arī brīvu cilvēku suverenitātes apjausmu, kas balstījās uz antīkajiem priekšmetiem par cilvēku augstāko stāvokli, dzīvo būtņu hierarhijā, ko nosaka viņu ar saprātu apveltītā daba. Vēsture bija it kā izvēlējusies Seno Romu par arēnu, kurā tika uzvestas un izspēlētas visas iespējamās un neiespējamās politiskās situācijas, savstarpējās indivīdu un grupējumu cīņas, kultūras uzplaukums un sabrukums, veikti grandiozi sociāli eksperimenti, gūti militāri panākumi un ciestas sakāves, novērots cilvēku gara pacēlums un zemiskuma izpausmes.
