Jungu vairāk interesēja tas, kas nav ar aci redzams, kas nav taustāms, kas nav satverams.
K. Jungs aizraujas ar tolaik populāro okultismu, piedalās spiritisma seansos un iepazīstas ar astroloģisko un parapsiholoģisko literatūru, atzīstot, ka „visas šīs parādības kā izpētes objekti ir zinātnes cienīgas”.
Jungs nekad nenoliedza pārdabiski, okultu parādību pastāvēšanu, gaišredzību, garu izsaukšanu un tamlīdzīgas lietas. Viņš uzskatīja, ka cilvēka dvēsele, cilvēka psihe ir tikpat bezgalīga un neizdibināma kā kosmoss un ka patiesībā tas, ko mēs dēvējam par pārdabiskām lietām, nākamo paša cilvēka; tās tikai tiek piedēvētas kādām apkārtējām parādībām parādību atslēga ir meklējama pašā cilvēkā, nevis kādās kosmiskās būtnēs, ciplanētiešos vai pārdabiskās enerģijās u.tml. …
