Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.06.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Tēsejs', 1.
  • Referāts 'Tēsejs', 2.
  • Referāts 'Tēsejs', 3.
  • Referāts 'Tēsejs', 4.
  • Referāts 'Tēsejs', 5.
  • Referāts 'Tēsejs', 6.
  • Referāts 'Tēsejs', 7.
  • Referāts 'Tēsejs', 8.
  • Referāts 'Tēsejs', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Pandiona dēls Aigejs valdīja Atēnās pēc tam, kad viņš ar saviem brāļiem bija padzinis no Atikas savus radiniekus, Metiona dēlus, kas nelikumīgi bija
sagrābuši varu. Ilgi Aigejs valdīja laimīgi. Viņu skumdināja tikai tas, ka viņam nebija bērnu. Tad Aigejs devās pie Apollona orākula uz delfiem un tur jautāja staru vainagotam dievam, kāpēc dievi nedod tam bērnus. Orākuls deva Aigejam grūti saprotamu atbildi. Aigejs ilgi domāja, cenzdamies izprast atbildes apslēpto jēgu, bet nevarēja to izprast. Beidzot viņš nolēma doties uz Troizēnas pilsētu pie Argolīdas gudrā valdnieka Piteja, lai tas iztulkotu viņam Apollona noslēpumaino atbildi. Pitejs tūlīt atskārta atbildes jēgu. Viņš saprata, ka Aigejam piedzims dēls, kas būs ievērojamākais Atēnu varonis. Pitejs gribēja, lai Troizēnai piederētu gods būt par lielā varoņa dzimteni. Tāpēc viņš deva Aigejam par sievu savu meitu Aitru. Un, lūk, Aitrai, kad viņa bija kļuvusi par Aigeja sievu, piedzima dēls, bet tas bija dieva Poseidona, nevis Aigeja dēls. Jaunpiedzimušajam deva Tēseja vārdu. Drīz pēc Tēseja dzimšanas valdniekam Aigejam vajadzēja atstāt Troizēnu un atgriezties Atēnās. Aiziedams Aigejs paņēma savu zobenu un sandales, Nolika zem liela akmens kalnos pie Troizēnas un teica Aitrai:
-Kad mans Tēsejs būs tik stiprs, ka varēs novelt akmeni un dabūt manu zobenu un sandales, tad sūti viņu pie manis uz Atēnām. Es pazīšu viņu pēc sava zobena un sandalēm.
Līdz sešpadsmitajam gadam Tēsejs auga sava vectēva Piteja mājās. Ar savu gudrību plaši pazīstamais Pilejs rūpējās par mazdēla audzināšanu un priecājas, redzēdams, ka viņa mazdēls visās lietās ir pārāks par citiem sava vecuma bērniem. Jau tad, kad Tēsejam bija sešpadsmit gadi neviens ar viņu nevarēja mēroties ne spēkā, ne izveicībā, ne prasmē rīkoties ar ieročiem. Skaists bija Tēsejs: gara auguma, slaids, ar mirdzošām, skaistām acīm un melnām cirtām, kas, krāšņi vīdamās, sniedzās tam līdz pleciem, bet priekšā uz pieres cirtas bija nogrieztas, jo viņš tās bija veltījis Apollonam; varoņa spēcīgais, muskuļotais ķermenis liecināja par viņa vareno spēku.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants