Daudzi cilvēki dodas izbraucienos, uz darbu vai vienkārši pastaigās un aplūko jauko dabu. Arī man to patīk darīt, tikai žēl, ka bieži vien nākas vilties un redzēt nesakoptu, piemēslotu ainavu. Rodas dažādi jautājumi: kas to ir radījis? Kāds iemesls? Kādas sekas tam būs? Vai mēs to varam atrisināt?
Vispamanāmākās piesārņotās vietas ir ceļmalas. Autobraucēji un kājāmgājēji cenšas sevi neapgrūtināt ar lieko atkritumu smagumu un uztic to ceļmalām un mežiem, ielām. Šie piesārņotāji ir no dažādām paaudzēm. Varu minēt piemēru, kas attaisnotu vecos cilvēkus. Reiz gāju pa ielu un man pretim nāca pusaudzis un nometa zemē maisiņu. Taču tajā pašā dienā es redzēju kādu sirmu tantiņu kura pilsētas centrā bez liekām runām savāca citu nomestos atkritumus. Viņa nebija sētniece. Vecajiem cilvēkiem nav pieņemamas šādas ārišķības. Lai gan nevar vainot tikai paaudzes un teikt, ka vecie cilvēki ir tikai tie, kuri nepiemēslo. Ir arī daudzi citi, kuri neatļaujas citu teritorijas aizskart ar saviem atkritumiem. Tā kā par iemeslu var minēt arī audzināšanu. Citiem ir iemācīts, ka nomest atkritumus nav pieļaujami, taču daudzi to neuztver nopietni. Iemesli ir dažādi: gan paaudžu, gan audzināšanas, gan uzskati…
