Kad izlasīju romānu sapratu, kāpēc skolotāja man to ieteica, jo arī es pati biju izvēles priekšā: doties uz ārzemēm vai palikt Latvijā. Man pašai arī bija pieredze strādāt Lielbritānijā un es labi sapratu galvenās varones pārdzīvojumus un problēmas ar, kuram viņa sastapās. Kamēr biju tur sapratu, cik stipri ilgojos pēc mājām, cik tomēr stipra ir tā saikne ar tēvzemi. Nauda tur nav viegla, tās ir salīdzinājumā vairāk, nekā es varētu uz dot momentu nopelnīt šeit, bet par naudu jau visu nenopirksi, pat par lielu naudu. Uzskatu, ka no vienas puses šīs romāns palīdzēja man izdarīt izvēli. Jo arī Īva atgriezās Latvijā, mājās.
Šīs romāns arī spilgti atspoguļoja kultūrsituāciju, gan Latvijā, gan arī Īrijā latviešu vidū. Cilvēks sāk vērtēt kaut ko kad viņš to zaudē, un kad varoņi nokļuva tādos apstākļos, kas nošķīra viņus no mājām, no dzimtenes un tās kultūras, kad viņi tika iemesti ar likteņa roku, vai pēc pašu vēlēšanas citā, pavisam svešā kultūrā, viņi apzinās, ka latviešu kultūra, valoda, nacionālā apziņa ir tas, kas palīdz viņiem turēties kopā, atcerēties mājas, nezaudēt savu identitāti.
Burvīgs romāns, kura lappusēs var atrast stiprus latviešu rakstura cilvēkus, ilgas pēc mājām, likteņu savijumus un vērtību sistēmas, kādas tas ir dažādām paaudzēm un dažādu nāciju pārstāvjiem. Dzimtās mājas un savu vecvecāku kultūra kļūst par īpaši vērtīgu un svarīgu pēc „Šampinjonu derības” izlasīšanas.
…
