Laulība ir ģimenes pamats, un kā tādu to tiesiski regulē Civillikums, kaut gan mūsdienās ir bieži sastopamas arī ārlaulības ģimenes attiecības, kas no tiesību viedokļa tomēr nekādas laulībai līdzīgas sekas nerada ("civillaulība" pie mums tiesiskā ziņā nepastāv). Tas ir izskaidrojams ar to, ka laulības nozīme un tās atšķirība no vienkārša konkubināta atšķiras ne tikai ar to, ka tā ir noslēgta pēc zināmas likumiskas formas, bet arī, ka laulība uzliek abiem laulātajiem savstarpējus pienākumus, no kuriem viņi, laulībai pastāvot, nevar patvaļīgi vienpusīgi atteikties.
Ļoti liela nozīme mūsu dzīvē ir savstarpējām personiskām attiecībām, taču ne mazāka ir arī mantiskajām attiecībām. Tāpēc tām ir nozīme arī laulāto dzīvē, laikā, kad arvien vairāk paplašinās īpašuma jēdziena nozīme.
Stājoties laulībā laulātiem ir tiesības noteikt mantiskās attiecības, kas starp tiem pastāvēs: laulāto likumiskās mantiskās attiecības vai laulāto līgumiskās mantiskās attiecības, kas, savukārt, dalās - visa laulāto mantas šķirtībā vai visa laulāto mantas kopībā. Ja laulātos neapmierina laulāto likumiskās mantiskās attiecības, tie var slēgt laulības līgumu, kurš arī tātad noteiktu to attiecības.
Šajā darbā tuvāk tiks apskatīts jautājums par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām. Lai šo jautājumu varētu skaidrāk izklāstīt, tiks izmantoti dažādi literatūras avoti: likumi, grāmatas, raksti un interneta resursi.…
