Krievu klasicisma arhitektūrai ir trīs posmi: agrīnā stadija, stingrā stila periods un vēlīnais periods.
Pirmais no tiem bija pārejas posms no Baroka uz Klasicismu, otrā nosaukums „stingrs” pilnībā attēlo tā saturu (vienkāršas kompozīcijas, smalkas proporcijas). Trešā perioda specifika ir saistīta ar pāreju uz monolītiem arhitektūras ansambļiem un skulptūru nozīmes pieaugumu.
Šajā periodā Krievijā izveidojās lielākie tā laika arhitektūras ansambļi. Krievu Klasicisma izplatība neierobežojās tikai ar lielām pilsētām, jo šis stils kļuva populārs arī provincē.
Posma otrajā pusē (1760.-1770.gadi) ir agrīnā klasicisma periods, kad rodas interese par proporcijām un orderu arhitektūru. Līdz ar to saglabājas pieradums pie plastiskiem motīviem un Baroka stila.
Iemesls stila maiņai bija stingrās saites starp Krieviju un Rietumeiropu. Taču liela ietekme bija arī ekonomikas un sociāli ekonomiskajiem faktoriem, kad izauga pilsētas un pieauga iedzīvotāju skaits tajās un līdz ar to radās nepieciešamība pēc jauna tipa ēkām – tirdzniecības ēkām, mācību iestādēm utml. Lielākie agrīnā klasicisma meistari Krievijā bija A.Rinaldi, A.Kokorinovs, V.Delamots, J.Feltens. …
