Grāmatā „Soap, sex and cigarettes” uzskaitīti tie jaunie zīmolu nosaukumi, kuri radās un uzplauka piecdesmitajos gados:
„1950. gads – modē ir „Sugar Pops” brokastu pārslas bērniem;
1951. gads – „Holiday Inn” ceļotājiem piedāvā tīru, drošu un viesmīlīgu pārvietošanos no krasta uz krastu;
1952. gads – Jūsu ielūgums bija lielisks, ja to rakstīja ar Frenčmana Marsela Biča uzticamo, lēto lodīšu pildspalvu;
1952. gads - Svansona saldētās pusdienas bija ideālas ēšanai televīzijas skatīšanās laikā;
1956. gads – „Comet” ķīmiskais tīrītājs izbalināja arī noturīgus traipus;
1957. gads – Forda Edsela auto stils robežojās ar galējībām;
1958. gads – „Sweet-n-Low” parādās kā pirmais zemu kaloriju daudzumu saturošais saldinātājs pulvera formā;
1959. gads – lelle „Barbija” un viņas modernā garderobe radīja sensāciju. ”
Divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados aizsākās tas, kas būtībā Amerikā notiek arī šodien – liels patērniecības kults, neizvērtējot preču lietderību – apģērbi tiek pirkti, tos iepriekš nepiemērot, tiek iegādātas dārgas rotaļlietas. Varbūt tās vēl joprojām ir pēckara sekas, kad cilvēki reiz bijuši badā un nu nejūt sāta sajūtu? Divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados aizsākās arī televīzijas patērēšanas kults, kas ir nostabilizējies un turpinās arī šodien.
Es domāju, ka tad, ja mēs piecdesmitajos gados nebūtu bijuši zem Krievijas varas, tad arī pie Latvija nu būtu ierindojama pie pasaules attīstītākajām valstīm ja ne pasaulē, tad Eiropā, un reklāmas vēstures mūžs būtu krietni vien garāks, nekā tas ir šobrīd.
…
