Kubisms ir mākslas virziens, ko gleznotāji izveidoja ap 1906-1910 gadu Francijā. Tie ir žīdu tautības spānietis Pablo Pikaso un francūzis Žoržs Braks. Nosaukums kubisms cēlies no franču mākslas kritiķa Luija Voksela palamas, ko viņš attiecināja uz kādu Braka 1908.gadā izstādītu gleznu. Šo nosaukumu vispār pieņēma, jo tas zināmā mērā raksturoja jauno mākslas virzienu. Kubisms bija reakcija pret toreizējo gaismas glezniecību-impresionismu. Tiecoties pēc nejaušām, pārejošām dabas parādībām, impresionisms bija zaudējis dabas patieso būtību: tā izgaisa krāsainās gaismas vieglās niansēs. Turpretim kubisma pasvītrotā noteiktībā un vienpusībā izvirzīja taisni šo būtisko pusi: priekšmetu tilpumu, smagumu, to lokālo patieso krāsu,kā arī triju izmērījumu telpas izjūtu. Sakarā ar to gaismai un krāsai vairs nebija patstāvīgas noteicējas lomas gleznā; tām bija jāstājas formas priekšstatu veidojuma kalpībā. Pikaso un Braks atsacījās arī no illūzionāro gaismēnas modulējumu un perspektīvu. Viņi, sekodami Sēzana izteiktai atziņai, ka dabā viss formējas pēc ģeometriski vienkāršām- kuba, lodes, kona, cilindra- formām, arvien vairāk vienkāršoja, ģeometrizēja dabas formas. …
