Abi darbā aplūkojamie romāni pārstāv atšķirīgu literatūras virzienu, kaut gan brīžiem pazīmes pārsedzas. Vladimira Nabokova romāns „Lolita” pārstāv postmodernisma virzienu, jo romānā:
runā par sabiedrībā aizliegtām tabu tēmām;
dominē cinisms;
romāns izsauc lielu rezonansi sabiedrībā;
ir populārās literatūras iezīmes, paņem lielas ļaužu masas;
zina, ka vēstītais neatbilst vispārpieņemtajām sabiedrības normām.
Maimu Bergas romāns „Es mīlēju krievu” pārstāv modernisma virzienu, jo romānā:
centrā subjektivitāte;
psihoanalīze;
saplūst reālais laiks un pagātnes vēstījums;
ietverta feministiskā filozofija;
esejveida atkāpes darbā.
Maimu Bergas romānā „Es mīlēju krievu” (1994, tulkots latviešu valodā 2000) veiksmīgi sapludināti divi laiki- 60 gadu padomju Igaunija un atjaunotā Igaunija pēc 1991.gada. Rakstniece atceras skolas gaitas, notikumus ar ārstu retgenologu Aleksandru, kurš romānā saukts: Viņš, viņš lietots kā personvārds. Tagadnes notikumi notiek Vācijā rakstnieku mājā Vīsperdorfā, kur nedaudz tiek minēta arī atšķirība starp VFR un VDR. Vēstītāja tagadnē ir jau nobriedusi sieviete, kas dzīvo emigrācijā, ir radoša personība, iepazīst Rosi Braidotti teorijas. Rakstniece pagātnē psiholoģiski precīzi atklāj mazas, ar tuberkulozi slimas meitenes, vēlāk jau pusaudzes, izjūtas, dzīvojot padomju sistēmā, iekontūrē tā laika sistēmu izglītībā un citās sfērās, atklāj meitenes attiecības ar māti, ar vienaudzēm, ar apkārtējo sabiedrību.…
